Kā iet laiks! Jau pagājuši desmit gadi, un pēc "autortiesību" likuma kļūst pa brīvu - visiem. Laba programma, kuru esmu kādeiz strādājis, bet "install" tagad meklējas. Jajadzēt uztasīt "etiķeti" - "desmit gadu vecie softi", kurus var izmantot pa brīvu un kurus es lietoju:
COREL DRAW
Corel Draw 4 - varētu būt 1994, man bija uz 10floppy, gāja uz win3.11, un ar to taisīju krusdvārdu mīklu režģi - PageMaker 5 topošam žurnālam, pēc tam manīju ka līdzi nāk 1997 gada HP strūklu printeriem
Corel Draw 5 - 1995
Corel Draw 6 -1996
Corel Draw 7 -1997 = ar to es sāku kārtīgi mācīties, kalibrācija un krāsu profili jāsaliekar rokām, citādi būs pārsteigumi.
Corel Draw 8 - 1998 = patīkama versija
Corel Draw 9 - 1999 = daži draugi nepārgāja, jo bija daudzi nesaprotami uzlabojumi, karstie taustiņi - savādāki,
Corel Draw 10 - 2000, pa brīvu lietojams jau 2010 gadā
Corel Draw 11 - 200?
Corel Draw 12 - 2003 = lietoju, pirstam īsu brīdi 10, 11, bet šai versijā ir atjaunināšnās pie uzkāršanās - mazāk karas. Un te viena projekta ietvaros, kad bija jāsaliek 10 bildes pa 1Gb, skanēti veci documenti, printējamā reklāmā 300dpi 3mx2m, tad sapratu ka tikai Corel Photo-paint tiek galā. Šai gadījumā PhotoShop7 netika, varbūt toreiz bija pa maz RAM, bet lietas būtīb tas nemaina.
Corel Draw 13 (X3)
Corel Draw 14 (X4) - 2008 = patestēju - daudzi patenti (4) no 10 gadus veca FreeHand 9, kuru kādreiz patestēju, bet tākā neviens nelietoja ... , kaut man ļoti toreiz patika. "Outline" likvidācija (slēptā profila)!!! Daži draugi beidzot varēs uzelpot, jo šī dēļ, kādreiz bija problēmas.
ADOBE
Adobe Ilustrator 7 -1997 = kādreiz palietoju, EPS rediģēšanai un pārseivošanai. Un vairs nesekoju :(
PhotoShop 2.5(1994) 3.05(1995) = ir izmēģināti, un ir "install", un kādi 150Mb PLUGINS !!!
PhotoShop4 - 1996 = iet arī uz win3.11, un uz jebkura datora, tikai pārkopējot.
Photoshop 5.5 - 1998 = pietiekama laba, ilgi un daudz ņēmies, kaut kur pazudis "install".
Photoshop 6 - 2000 = 2010 gadā lietojams kā FREE softs.
Photoshop 7 - 2003
...
Photoshop 13 (CS3) - 2008 = pat īsti nav bijis laika patestēt
Page Maker - Adobes pirkums
PageMaker 1 - ? = bet strādāja DOS vidē, ļoti labi. "Install" nav saglabājies.
PageMaker 2,3,4
PageMaker 5 - 1993 = 16bit softs, kas strādā uz win3.11. Esmu kādus 10 žurnālus uztaisījis, jāuzmanās no printera profila maiņas. Parādiet vēl softu kas var uz 8Mb rama, taisīt 100lpp materiālu ar 400Mb bildēm, ar 100Mb EPS, un nejust ka kaut kas iebremzētu.
PageMaker 6 - 1995 = 32bit
PageMaker 6.5 - 1996 = superpprogramma - avīzēm vē šobaltdien, - Adobes pirkums.
PageMaker 7 - 2001 = nu nebija pamata apgreidototies pa 600Ls no ver. 6.5 -Pēdējā versija!!!
Indesing 1,5 - 2000 = 2010 gadā lietojams kā FREE, ļoti labi jo atradu INSTALU!!! Mazliet švakāks par Pagemaker7, bet tā īsti neesmu strādājis, laikam būs jātestē.
Indesing 2 - 2003 = dažreiz lietoju TRIALL - PDF veidošanā.
Indesing 3
XARA - jaunums
Xara X1 - 2004 = draugs nopirka pa 39$, un bija laimīgs - tā ir to vērta
Xara X2
Xara X3 - 2008 = laba, bet vairs nav pa 39$. Esmu kādu mēnesi patestējis.
MICROSOFT OFFICE
MO 95 - 1995 = pirmo ko lietoju, pirms tam Wordpad. Neatbalsta unicode.
Microsoft Office 97 (MO97) - 1997 = unikode atbalts, uzistalēts bez Help failiem = 26mb (word, excel, powerpoint) un strādā pat, ja pārkopē uz citu datoru. Izmantoju vēl šobaltdien. "Install" ir 99Mb.
MO 2000 - 1999 = lietojams
MO XP - 2000 = 2010 gadā lietojams ka FREE softs.
MO 2007 - vēl neesmu strādājis, kaut viņu formāta konverters (FileFormatConverters.exe 37mb) man ir sagādāts, un jau izmantots uz MO97.
... un vēl visādi nieki.
Spēles = Warkraft 2 -1994...1996 ( spēlēju dažreiz serverī)
WINDOWS
OS 16bit = win3.11 - 1993 - ar 32bit paku (5 versijas) kas bieži kārās, bet pašai OS, šai sakarā, bija pohuj. Nepalaidās Photoshop4, tātad vainīgs win32 - pārinstalējam.
windows 95 ver1 - 1995 = bija man uzinstalēts ar WORK4, skaņu - 26MB uz HDD ... un tā arī nesapratu, kā to var dabūt gatavu - IBM. Pat uz 4 mb rama iet, un warcraft2, kas prasa 8mb, iet lieliski.
windows 95 ver2 - 1996
Windows 98 ver1 - 1997
Windows 98 ver2 - 1998 = ilgi sēdēju, klasika strādā no 8Mb rama.
Windows ME -1999 = ļoti laba, tikai no 64MB rama, bet ja ir 256Mb, tad liec winXP, būs ātrāk.
Windows NT3, NT3,5
Windows NT4 - 1996 = nesen pamocījos (2009), lieliska OS - atbalta 32 CPU, un 4 GB ram, un USB atbalsts - stik, printeri, webcam, scaneri ... nesmu testējis WIFI, bet varbūt nav draiveru.
Windows 2000 (NT5) -1999 = kaut kā palaidu garām, 2010 gadā lietojams kā FREE OS.
Windows XP triall 180 dienas (NT5) - 2000(?) = legāls XP uz Linux un Mac virtuālajiem datoriem, nav DX9, nav vēl kaut kas, neesmu testējis un īsto dzimšanas dienu es nezinu.
Windows XP - 2001 = lietojams no 256Mb ram esamības, bet ja ir, tad arī uz 200MMX ies raiti!! Windows XP dzimšanas diena!!! .... 13 februāris kad parādīja, vai agrāk (beta), ne jau tad kad sāka pārdot (26jūlijs) - tā jau būs dezinformācija.
XP sp1
XP sp2
XP sp3
Vista ... nelietoju
Vienna - windows 7 - ... "install" ir, bet vēl neesmu testējis.
UNIX
OS - Linux, Solaris un Macintosh 10 gadus vecus neesmu licis, bet sākot ar 2002 tiem arī esmu pievērsies.
ceturtdiena, 2009. gada 26. februāris
pirmdiena, 2009. gada 12. janvāris
4. pants jāzina katram datorspeciālistam
10 gadi
Tākā forumos bieži nākas atsaukties uz šo likumu un "http://www.likumi.lv/doc.php?id=1334", kur tam jābūt, bet bieži nestrādā, un es te to daļu iekopēju.
03.02.2000. likums "Par Vispasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) līgumu par autortiesībām" ("LV", 53/54 (1964/1965), 17.02.2000.) [spēkā ar 17.02.2000.]
Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:
Par Vispasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) līgumu par autortiesībām
1.pants. 1996.gada 20.decembrī Ženēvā apstiprinātais Vispasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) līgums par autortiesībām (turpmāk — Līgums) un tā pielikums — Kopīgais paziņojums (turpmāk — Pielikums) ar šo likumu tiek pieņemti un apstiprināti.
2.pants. Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu izsludināms Līgums un Pielikums angļu valodā un to tulkojums latviešu valodā.
3.pants. Līgums un Pielikums stājas spēkā Līguma 21.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un par to Ārlietu ministrija paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Likums Saeimā pieņemts 2000.gada 3.februārī. Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga Rīgā 2000.gada 17.februārī
Vispasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) līgums par autortiesībām Apstiprināts diplomātiskajā konferencē 1996.gada 20.decembrī, Ženēvā
Saturs
Preambula
1.pants. Saistība ar Bernes konvenciju
2.pants. Autortiesību aizsardzības apjoms
3.pants. Bernes konvencijas 2.-6.panta piemērošana
4.pants. Datorprogrammas
5.pants. Datu apkopojumi (datu bāzes)
6.pants. Izplatīšanas tiesības
7.pants. Iznomāšanas tiesības
8.pants. Komunicēšanās ar publiku
9.pants. Fotogrāfisku darbu aizsardzības termiņš
10.pants. Ierobežojumi un izņēmumi
11.pants. Saistības attiecībā uz tehniskajiem līdzekļiem
12.pants. Saistības attiecībā uz informāciju par tiesību pārvaldījumu
13.pants. Piemērošana laika ziņā
14.pants. Tiesību īstenošanas kārtība
15.pants. Asambleja
16.pants. Starptautiskais birojs
17.pants. Tiesības kļūt par šā līguma dalībnieci
18.pants. Tiesības un saistības, ko nosaka šis līgums
19.pants. Līguma parakstīšana
20.pants. Līguma stāšanās spēkā
21.pants. Datums, ar kuru līgums kļūst saistošs tā dalībniecēm
22.pants. Atrunu nepieļaujamība attiecībā uz šo līgumu
23.pants. Līguma denonsēšana
24.pants. Līguma valodas
25.pants. Depozitārijs
Preambula
Līgumslēdzējas valstis,
Vēlēdamās, lai literāro un mākslas darbu autoru tiesību aizsardzība tiktu tālāk attīstīta un turpināta iespējami efektīvā un vienotā veidā,
Atzīstot, ka ir nepieciešams pieņemt jaunus starptautiskus noteikumus un precizēt zināmu spēkā esošo noteikumu interpretāciju, lai nodrošinātu adekvātus risinājumus problēmām, ko rada jaunie ekonomiskie, sociālie, kultūras un tehnikas sasniegumi,
Atzīstot informātikas un komunikāciju tehnoloģijas attīstības un savstarpējās tuvināšanās lielo ietekmi uz literāro un mākslas darbu radīšanu un izmantošanu,
Uzsverot to, ka autortiesību aizsardzībai ir ļoti liela nozīme literārās un mākslinieciskās jaunrades stimulēšanā,
Atzīstot, ka ir nepieciešams saglabāt līdzsvaru starp autoru tiesībām un plašākas sabiedrības interesēm, īpaši izglītības un pētniecības jomā, kā arī attiecībā uz informācijas pieejamību, kā tas atspoguļots Bernes konvencijā,
Vienojas par turpmāko:
1.pants
Saistība ar Bernes konvenciju
(1) Atbilstoši Bernes konvencijas par literāro un mākslas darbu aizsardzību 20.pantam Vispasaules intelektuālā īpašuma organizācijas līgums par autortiesībām apstiprināts 1996.gada 20.decembrī Ženēvā (turpmāk — līgums) ir īpaša vienošanās starp līgumslēdzējām valstīm, kuras ir ar minēto konvenciju izveidotās Savienības dalībvalstis. Šis līgums nekādā ziņā nav saistīts ar citiem līgumiem, izņemot Bernes konvenciju, un tas arī neietekmē nekādas tiesības un pienākumus, ko nosaka citi līgumi.
(2) Šā līguma noteikumi nesašaurina saistības, kādas līgumslēdzējām valstīm ir citai pret citu saskaņā ar Bernes konvenciju par literāro un mākslas darbu aizsardzību.
(3) Termins "Bernes konvencija" turpmāk šajā līgumā ir attiecināts uz Bernes konvencijas par literāro un mākslas darbu aizsardzību 1971.gada 24.jūlija Parīzes aktu.
(4) Līgumslēdzējas valstis ievēro Bernes konvencijas 1.-21.pantu un pielikumu.
2.pants
Autortiesību aizsardzības apjoms
Autortiesību aizsardzība attiecas uz izpausmi, nevis uz idejām, procesiem, darbības metodēm vai matemātiskām koncepcijām kā tādām.
3.pants
Bernes konvencijas 2.-6.panta piemērošana
Līgumslēdzējas valstis, ievērojot attiecīgos grozījumus, piemēro Bernes konvencijas 2.-6.panta noteikumus attiecībā uz šajā līgumā paredzēto aizsardzību.
4.pants
Datorprogrammas
Atbilstoši Bernes konvencijas 2.pantam datorprogrammas tiek aizsargātas kā literārie darbi. Šī aizsardzība piemērojama datorprogrammām, lai kāds būtu to izpausmes veids vai forma.
5.pants
Datu apkopojumi (datu bāzes)
Datu vai citu materiālu apkopojumi jebkurā formā, kuri atlases vai satura sakārtojuma ziņā uzskatāmi par intelektuāliem jaunrades darbiem, tiek aizsargāti kā tādi. Šī aizsardzība neattiecas uz pašiem datiem vai materiāliem, un tā neietekmē nekādas autortiesības, kas ir spēkā attiecībā uz apkopojumā ietvertajiem datiem vai materiāliem.
6.pants
Izplatīšanas tiesības
(1) Literāro un mākslas darbu autoriem ir ekskluzīvas tiesības dot atļauju padarīt sabiedrībai pieejamus savu darbu oriģinālus un kopijas, tos pārdodot vai citādā veidā nododot tālāk savas īpašumtiesības.
(2) Nekas no šajā līgumā paredzētā neietekmē līgumslēdzēju valstu brīvību pieņemt noteikumus, ja tādi vispār nepieciešami, saskaņā ar kuriem šā panta pirmajā daļā minēto tiesību izbeigšanās piemērojama pēc tam, kad ar autora atļauju darba oriģināls vai kopija pirmo reizi pārdoti vai īpašumtiesības uz tiem nodotas tālāk citādā veidā.
7.pants
Iznomāšanas tiesības
(1) Autoriem, kuri radījuši:
(i) datorprogrammas;
(ii) kinematogrāfiskus darbus un
(iii) darbus, kas ietverti fonogrammās
kā tas noteikts attiecīgās līgumslēdzējas valsts normatīvos aktos, ir ekskluzīvas tiesības dot atļauju komerciālos nolūkos iznomāt sabiedrības vajadzībām savu darbu oriģinālus vai kopijas.
(2) Šā panta pirmā daļa neattiecas uz:
(i) datorprogrammām, kad šīs programmas kā tādas nav nomas pamatobjekts, un
(ii) kinematogrāfiskiem darbiem, izņemot gadījumus, kad noma komerciālos nolūkos var izraisīt šo darbu plašu kopēšanu, tādējādi nodarot kaitējumu ekskluzīvajām reproducēšanas tiesībām.
(3) Neatkarīgi no šā panta pirmās daļas noteikumiem līgumslēdzēja valsts, kurā 1994.gada 15.aprīlī bija spēkā un vēl joprojām ir spēkā kārtība, kas paredz taisnīgu atlīdzību autoriem, ja tiek iznomātas fonogrammās ietverto viņu darbu kopijas, var saglabāt šo kārtību ar noteikumu, ka fonogrammās ietverto darbu iznomāšana komerciālos nolūkos neradīs būtisku kaitējumu autoru ekskluzīvajām reproducēšanas tiesībām.
8.pants
Komunicēšanās ar publiku
Nepārkāpjot Bernes konvencijas 11(1)(ii), 11bis(1)(i) un (ii), 11ter(1)(ii), 14(1)(ii) un 14bis(1) panta noteikumus, literāro un mākslas darbu autoriem ir ekskluzīvas tiesības atļaut komunicēt ar publiku raidot savus darbus pa vadiem vai ēterā, arī padarīt šos darbus pieejamus sabiedrībai tādā veidā, ka sabiedrības locekļi var tos izmantot jebkurā vietā un laikā pēc katra individuālas izvēles.
9.pants
Fotogrāfisku darbu aizsardzības termiņš
Attiecībā uz fotogrāfiskiem darbiem līgumslēdzējas valstis nepiemēro Bernes konvencijas 7 (4) panta noteikumus.
10.pants
Ierobežojumi un izņēmumi
(1) Līgumslēdzējas valstis var savos normatīvos aktos paredzēt ierobežojumus vai izņēmumus attiecībā uz tiesībām, kuras literāro un mākslas darbu autoriem noteiktas ar šo līgumu, tajos īpašajos gadījumos, kad tie netraucē darba normālu izmantošanu un nepamatoti nekaitē autora likumīgajām interesēm.
(2) Līgumslēdzējas valstis, piemērojot Bernes konvenciju, jebkurus ierobežojumus vai izņēmumus attiecībā uz tajā paredzētajām tiesībām nosaka vienīgi tajos īpašajos gadījumos, kad tie netraucē darba normālu izmantošanu un nepamatoti nekaitē autora likumīgajām interesēm.
11.pants
Saistības attiecībā uz tehniskajiem līdzekļiem
Līgumslēdzējas valstis nodrošina pienācīgu tiesisko aizsardzību un efektīvus juridiskos mehānismus, lai neļautu apiet esošos tehniskos līdzekļus, ko izmanto autori, īstenodami savas tiesības saskaņā ar šo līgumu un Bernes konvenciju, un kas attiecībā uz autoru darbiem ierobežo jebkuru rīcību, kuru nav atļāvis konkrētais autors vai kuru nepieļauj likums.
12.pants
Saistības attiecībā uz informāciju par tiesību pārvaldījumu
(1) Līgumslēdzējas valstis nodrošina pienācīgus un efektīvus juridiskos mehānismus pret ikvienu personu, kura apzināti veic kādu no turpmākminētajām darbībām, ja persona zina vai tai, ņemot vērā civiltiesību aktus, būtu jāzina, ka šī darbība var izraisīt, padarīt iespējamu, veicināt vai slēpt jebkuru šajā līgumā vai Bernes konvencijā noteikto tiesību pārkāpumu, proti:
(ii) bez atļaujas izdzēš vai sagroza jebkuru elektronisko informāciju par tiesību pārvaldījumu;
(iii) bez atļaujas izplata, importē izplatīšanas nolūkos, pārraida vai izziņo sabiedrībai darbus vai darbu kopijas, zinot, ka elektroniskā informācija par tiesību pārvaldījumu ir bez atļaujas izdzēsta vai sagrozīta.
(2) Šā panta izpratnē "informācija par tiesību pārvaldījumu" ir tāda informācija, kas identificē darbu, darba autoru, personu, kurai ir jebkādas tiesības uz darbu, vai informācija par darba izmantošanas noteikumiem un apstākļiem, kā arī jebkuri skaitļi vai kodi, kas ietver šādu informāciju, ja jebkuri šādi informācijas elementi pievienoti darba eksemplāram vai parādās darbam komunicējot ar publiku.
13.pants
Piemērošana laika ziņā
Līgumslēdzējas valstis piemēros Bernes konvencijas 18.panta noteikumus attiecībā uz visu veidu aizsardzību, ko nosaka šis līgums.
14.pants
Tiesību īstenošanas kārtība
(1) Līgumslēdzējas valstis apņemas atbilstoši savām tiesību sistēmām veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šā līguma piemērošanu.
(2) Līgumslēdzējas valstis nodrošina, lai šo valstu normatīvos aktos būtu paredzēta tāda tiesību īstenošanas kārtība, kas dotu iespēju efektīvi rīkoties jebkura šajā līgumā noteikto tiesību pārkāpuma gadījumā, tajā skaitā veikt steidzamus pasākumus pārkāpumu novēršanai un pasākumus jebkuru iespējamo turpmāko pārkāpumu nepieļaušanai.
15.pants
Asambleja
(1) (a) Līgumslēdzējas valstis izveido asambleju.
(b) Katru līgumslēdzēju valsti asamblejā pārstāv viens delegāts, kuram var palīdzēt vietnieki, padomnieki un eksperti.
© Katras delegācijas izdevumus sedz tā līgumslēdzēja valsts, kura apstiprinājusi šo delegāciju, Asambleja var lūgt Vispasaules intelektuālā īpašuma organizāciju (turpmāk WIPO) sniegt finansiālu palīdzību, lai veicinātu to līgumslēdzēju valstu delegāciju piedalīšanos, kuras atbilstoši ANO Ģenerālās Asamblejas iedibinātajai praksei tiek uzskatītas par jaunattīstības valstīm vai kurās noris pāreja uz tirgus ekonomiku.
(2) (a) Asambleja izskata jautājumus, kas saistīti ar šā līguma uzturēšanu spēkā un attīstību, kā arī tā piemērošanu un darbību.
(b) Asambleja pilda funkciju, kas tai noteikta 17(1) pantā attiecībā uz zināmu starpvalstu organizāciju uzņemšanu par šā līguma dalībniecēm.
© Asambleja lemj par diplomātisko konferenču sasaukšanu šā līguma pārskatīšanai un dod WIPO ģenerāldirektoram nepieciešamos norādījumus par šādas diplomātiskās konferences sagatavošanu.
(3)(a) Katrai līgumslēdzējai pusei, ja tā ir valsts, pieder viena balss, un tā balso tikai savā vārdā.
(b) Katra līgumslēdzēja puse, ja tā ir starpvalstu organizācija, var piedalīties balsošanā savu dalībvalstu vietā, un tai piederošo balsu skaits ir vienāds ar attiecīgās organizācijas dalībvalstu — šā līguma dalībnieču — skaitu. Neviena šāda starpvalstu organizācija nevar piedalīties balsošanā, ja kāda no tās dalībvalstīm pati īsteno balsstiesības, un otrādi.
(4) Asambleja pulcējas kārtējā sesijā reizi divos gados pēc WIPO ģenerāldirektora sasaukuma.
(5) Asambleja pieņem pati savus kārtības noteikumus, arī par ārkārtas sesiju sasaukšanu, prasībām attiecībā uz kvorumu un — atbilstoši šā līguma noteikumiem — par dažāda veida lēmumu pieņemšanai nepieciešamo balsu vairākumu.
16.pants
Starptautiskais birojs
WIPO Starptautiskais birojs veic administratīvus uzdevumus, kas saistīti ar šo līgumu.
17.pants
Tiesības kļūt par šā līguma dalībnieci
(1) Ikviena WIPO dalībvalsts var kļūt par šā līguma dalībnieci.
(2) Asambleja ar savu lēmumu var uzņemt par šā līguma dalībnieci jebkuru starpvalstu organizāciju, kura paziņo, ka ir kompetenta šajā līgumā ietvertajos jautājumos, ka tai šajā jomā ir savi, šīs organizācijas dalībvalstīm saistoši normatīvie akti un ka tā saskaņā ar saviem iekšējās kārtības noteikumiem ir attiecīgi pilnvarota kļūt par šā līguma dalībnieci.
(3) Eiropas Kopiena, ja tā iesniedz šā panta iepriekšējā daļā minēto paziņojumu diplomātiskajai konferencei, kura apstiprinājusi šo līgumu, var kļūt par šā līguma dalībnieci.
18.pants
Tiesības un saistības, ko nosaka šis līgums
Ja šajā līgumā nav nekādu specifisku noteikumu, kas paredzētu citādi, katrai līgumslēdzējai pusei ir visas tiesības un tā uzņemas visas saistības, ko nosaka šis līgums.
19.pants
Līguma parakstīšana
Ikviena WIPO dalībvalsts un Eiropas Kopienas dalībvalsts var parakstīt šo līgumu līdz 1997.gada 31.decembrim
20.pants
Līguma stāšanās spēkā
Šis līgums stājas spēkā trīs mēnešus pēc tam, kad WIPO ģenerāldirektoram nodoti glabāšanā 30 valstu ratifikācijas vai pievienošanās dokumenti.
21.pants
Datums, ar kuru līgums kļūst saistošs tā dalībniecēm
Šis līgums kļūst saistošs:
(i) 20.pantā minētajām 30 valstīm — dienā, kad šis līgums stājas spēkā;
(ii) jebkurai citai valstij — pēc trim mēnešiem no dienas, kad šī valsts nodevusi savu dokumentu glabāšanā WIPO ģenerāldirektoram;
(iii) Eiropas Kopienai - pēc trim mēnešiem no ratifikācijas vai pievienošanās dokumenta iesniegšanas dienas, ja dokuments nodots glabāšanā pēc tam, kad šis līgums stājies spēkā saskaņā ar 20.pantu, vai arī pēc trim mēnešiem no šā līguma spēkā stāšanās dienas, ja dokuments nodots glabāšanā pirms līguma stāšanās spēkā;
(iv) Jebkurai citai starpvalstu organizācijai, kas uzņemta par šā līguma dalībnieci — pēc trim mēnešiem no dienas, kad pievienošanās dokuments nodots glabāšanā.
22.pants
Atrunu nepieļaujamība attiecībā uz šo līgumu
Attiecībā uz šo līgumu nav pieļaujamas nekādas atrunas.
23.pants
Līguma denonsēšana
Jebkura līgumslēdzēja puse var šo līgumu denonsēt, iesniedzot attiecīgu WIPO ģenerāldirektoram adresētu paziņojumu. Jebkura denonsācija stājas spēkā pēc gada no dienas, kad WIPO ģenerāldirektors saņēmis paziņojumu.
24.pants
Līguma valodas
(2) Šis līgums ir parakstīts vienā eksemplārā angļu, arābu, franču, krievu, ķīniešu un spāņu valodā, un visi teksti minētajās valodās ir vienlīdz autentiski.
(3) Pēc ieinteresētās puses lūguma un pēc konsultācijām ar visām ieinteresētajām pusēm WIPO ģenerāldirektors apstiprina oficiālu tekstu jebkurā citā valodā, kura nav minēta šā panta pirmajā daļā. Šīs daļas izpratnē "ieinteresētā puse" ir jebkura WIPO dalībvalsts, uz kuras oficiālo valodu vai valodu, kas ir viena no tās oficiālajām valodām, attiecas minētais lūgums, kā arī Eiropas Kopiena un jebkura cita starpvalstu organizācija, kas var kļūt par šā līguma dalībnieci, ja minētais lūgums attiecas uz vienu no šādas organizācijas oficiālajām valodām.
25.pants
Depozitārijs
WIPO ģenerāldirektors ir šā līguma depozitārijs.
Kopīgais paziņojums attiecībā uz Vispasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) autortiesību līgumu Apstiprināts diplomātiskajā konferencē 1996.gadā 20.decembrī, Ženēvā
Attiecībā uz 1.(4) pantu
Reproducēšanas tiesības, kas noteiktas Bernes konvencijas 9.pantā, un izņēmumos, kurus pieļauj šis pats pants, var pilnībā piemērot attiecībā uz digitālo vidi, īpaši uz digitālā formā ietvertu darbu. Tiek uzskatīts, ka Bernes konvencijas 9.panta izpratnē aizsargāta, digitālā formā ietverta darba uzglabāšana elektroniskā iekārtā atzīstama par reproducēšanu.
Attiecībā uz 3.pantu
Tiek izskatīts, ka piemērojot šā līguma 3.pantu, Bernes konvencijas 2.-6.pantā lietots termins "Savienības valstis" tiks saprasts tā, it kā tas attiektos uz šā līguma dalībvalsti, ja minētos Bernes konvencijas pantus piemēros attiecībā uz šajā līgumā noteikto aizsardzību. Tiek arī uzskatīts, ka minētajos Bernes konvencijas pantos lietotais termins "pie Savienības nepiederoša valsts" tādos pašos gadījumos tiks saprasts tā, it kā tas attiektos uz valsti, kura nav šā līguma dalībvalsts, un ka Bernes konvencijas 2(, 2bis(2), 3.,4. un 5.pantā lietotais termins "šī konvencija" tiks saprasts tā, it kā tas attiektos gan uz Bernes konvenciju, gan uz šo līgumu. Visbeidzot, tiek uzskatīts, ka Bernes konvencijas 3.-6.pantā lietotais termins "Savienības valsts pilsonis", ja šos pantus piemēro šim līgumam attiecībā uz starpvalstu organizāciju, kura ir šā līguma dalībniece, nozīmē jebkuras tādas valsts pilsoni, kura ir konkrētās starpvalstu organizācijas dalībvalsts.
Attiecībā uz 4.pantu
Noteikumi par datorprogrammu aizsardzības apjomu, kas reglamentēti šā līguma 4.pantā, kurš lasāms kontekstā ar 2.pantu, atbilst Bernes konvencijas 2.pantam un ir līdzvērtīgi attiecīgajiem līguma par ar tirdzniecību saistītiem intelektuālā īpašuma jautājumiem (TRIPS) noteikumiem.
Attiecībā uz 5.pantu
Noteikumi par datu apkopojumu (datu bāzu) aizsardzības apjomu, kas reglamentēti šā līguma 5.pantā, kurš lasāms kontekstā ar 2.pantu, atbilst Bernes konvencijas 2.pantam un ir līdzvērtīgi attiecīgajiem līguma par ar tirdzniecību saistītiem intelektuālā īpašuma jautājumiem (TRIPS) noteikumiem.
Attiecībā uz 6. un 7.pantu
Šajos pantos lietotie termini "kopijas" un "oriģināls un kopijas", ja tie apzīmē šajos pantos noteikto izplatīšanas tiesību un iznomāšanas tiesību objektus, attiecas vienīgi uz fiksētiem eksemplāriem, kurus var laist apgrozībā kā taustāmus priekšmetus.
Attiecībā uz 7.pantu
Tiek uzskatīts, ka pienākumi, ko nosaka 7.(1) pants, neprasa, lai līgumslēdzēja valsts nodrošinātu ekskluzīvas komerciālās iznomāšanas tiesības autoriem, kuriem saskaņā ar attiecīgās līgumslēdzējas valsts normatīviem aktiem nav piešķirtas tiesības attiecībā uz fonogrammām. Tiek uzskatīts, ka šis pienākums atbilst līguma par ar tirdzniecību saistītiem intelektuālā īpašuma jautājumiem (TRIPS) 14(4) panta noteikumiem.
Attiecībā uz 8.pantu
Tiek uzskatīts, ka tīri fiziska tādu iekārtu nodrošināšana, kuras dod iespēju komunicēt ar publiku vai ar kurām tiek īstenota komunicēšana ar publiku šā līguma vai Bernes konvencijas izpratnē nav uzskatāma par pašu komunicēšanu ar publiku. Tiek arī uzskatīts, ka nekas no 8.pantā minētā nekavē līgumslēdzēju valsti piemērot 11. bis (2) pantu.
Attiecībā uz 10.pantu
Tiek uzskatīts, ka 10.panta noteikumi ļauj līgumslēdzējai valstij izstrādāt tālāk un attiecīgi piemērot digitālajai videi savos normatīvos aktos noteiktos ierobežojumus un izņēmumus, kuri saskaņā ar Bernes konvenciju atzīstami par pieņemamiem. Tāpat jāsaprot, ka šie noteikumi ļauj līgumslēdzējām valstīm izstrādāt jaunus izņēmumus un ierobežojumus, kuri ir piemēroti digitālo tīklu videi.
Tiek arī uzskatīts, ka 10.(2) panta noteikumi nedz sašaurina, nedz arī paplašina Bernes konvencijā pieļauto ierobežojumu un izņēmumu piemērošanas apjomu.
Attiecībā uz 12.pantu
Tiek uzskatīts, ka šajā pantā minētā frāze "jebkuru šajā līgumā vai Bernes konvencijā noteikto tiesību pārkāpums" attiecas gan uz ekskluzīvajām tiesībām, gan arī uz tiesībām saņemt atlīdzību.
Tiek arī uzskatīts, ka līgumslēdzējas valstis neizmantos šo pantu tādā nolūkā, lai izstrādātu vai īstenotu tiesību pārvaldījuma sistēmas, kuru rezultātā tiktu noteiktas formalitātes, kas nav pieļaujamas atbilstoši Bernes konvencijai vai šim līgumam, jo liedz brīvu preču kustību vai traucē šajā līgumā noteikto tiesību izmantošanu.
Desmit gadi (10 gadi) ir atrunāti Bernes konvecijā,
pēc kura jebkurš softs kļūst brīvs
http://www.autornet.lv/tiesibas/ligumi/berne.php#4
...
1.pants
[Savienības dibināšana]
Valstis, uz kurām attiecas šī konvencija, izveido Savienību, lai aizsargātu autora tiesības uz viņu literārajiem un mākslas darbiem.
...
...
PIELIKUMS
I pants
Jaunattīstības valstīm pieejamās īpašās tiesības: 1. Atsevišķu īpašu tiesību iespējamība; paziņojums. 2. Paziņojuma darbības termiņš. 3. Jaunattīstības valsts statusa izbeigšanās. 4. Kopiju krājumi. 5. Paziņojumi attiecībā uz atsevišķām teritorijām. 6. Ierobežojumi attiecībā uz ekvivalentu aizsardzību.
Jebkura valsts, kura saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas pieņemto praksi tiek atzīta par jaunattīstības valsti un kura ratificē šo aktu vai pievienojas šim aktam, kura neatņemama sastāvdaļa ir šis pielikums, ja tā, ņemot vērā savu ekonomisko stāvokli, kā arī sociālās un kultūras vajadzības, neuzskata, ka tuvākajā laikā spēs nodrošināt visu šajā aktā paradzēto tiesību aizsardzību, var - vai nu iesniedzot paziņojumu, kas tiek nodots glabāšanā ģenerāldirektoram vienlaikus ar ratifikācijas vai pievienošanās dokumentu, vai arī, ievērojot V panta 1.punkta “c” apakšpunkta noteikumus, jebkurā laikā pēc tam - paziņot, ka tā izmantos II pantā paredzētās īpašās tiesības vai III pantā paredzētās īpašības tiesības, vai arī abas minētās īpašas tiesības. Šī valsts arī var vietā, lai izmantotu II pantā paredzētās īpašās tiesības, sniegt paziņojumu saskaņā ar V panta 1.punkta “a” apakšpunktu. (a) Jebkurš 1.punktā minētais paziņojums, kas sniegts, kamēr vēl nav pagājuši desmit gadi kopš dienas, kad stājas spēkā 1. - 21.pants un šis pielikums, saskaņā ar 28.panta 2.punktu ir spēkā līdz desmit gadu perioda beigām. Jebkuru šādu paziņojumu var pilnībā vai daļēji atjaunot katrā turpmākajā desmit gadu periodā, ja attiecīgs iesniegums tiek nodots glabāšanā ģenerāldirektoram ne agrāk kā piecpadsmit mēnešus un ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms kārtējā desmit gadu perioda izbeigšanas. Jebkurš 1.punktā minētais paziņojums, kas sniegts pēc tam, kad pagājuši desmit gadi kopš dienas, kad stājies spēkā 1. - 21.pants un šis pielikums, saskaņā ar 28.panta 2.punktu ir spēkā līdz kārtējā desmit gadu perioda beigām. Jebkurš šāds paziņojums var tikt atjaunots, kā to paredz “a” apakšpunkta otrais teikums. Jebkura Savienības valsts, kura vairs netiek atzīta par piederošu pie 1.punktā minētajām jaunattīstības valstīm, nav tiesīga atjaunot savu paziņojumu, kā tas paredzēts 2.punktā, un neatkarīgi no tā, vai šī valsts oficiāli atsauc vai neatsauc savu paziņojumu, tai vairs nav atļauts izmantot 1.punktā minētās īpašās tiesības pēc kārtējā desmit gadu perioda izbeigšanās vai arī pēc tam, kad pagājuši trīs gadi, kopš šī valsts vairs netiek atzīta par jaunattīstības valsti,- piemērojams ir tas laika periods, kurš izbeidzas vēlāk. Ja tajā laikā, kad izbeidzas saskaņā ar 1. un 2.punktu sniegtā paziņojuma spēks, vēl ir krājumā kopijas, kas izgatavotas, pamatojoties uz atbilstoši šim pielikumam izsniegtu licenci, šo kopiju izplatīšanu var turpināt, līdz to krājumi ir izsīkuši. Jebkura valsts, kurai ir saistoši šā akta noteikumi un kura saskaņā ar 31.panta 1.punktu ir nodevusi glabāšanā ratifikācijas vai pievienošanās dokumentā ietvertu paziņojumu par šā akta piemērošanu attiecībā uz atsevišķu teritoriju, kuras stāvokli var atzīt par analoģisku 1.punktā minēto valstu stāvoklim, var attiecībā uz šo teritoriju sniegt 1.punktā minēto iesniegumu par paziņojuma atjaunošanu. Kamēr šāds paziņojums vai iesniegums ir spēkā, šā pielikuma noteikumi tiek piemēroti attiecībā uz paziņojumā vai iesniegumā norādīto teritoriju. (a) Fakts, ka kāda valsts izmanto jebkuru no 1.punktā minētajām īpašām tiesībām, nenozīmē to, ka šajā valstī radītajiem darbiem cita valsts drīkstētu piešķirt mazāka apjoma aizsardzību nekā tā aizsardzība, kas jāpiešķir saskaņā ar 1. - 21.pantu. 30.panta 2.punkta “b” apakšpunkta otrajā teikumā paradzētās tiesības piemērot ekvivalentu aizsardzību darbiem, kas radīti valstī, kura sniegusi paziņojumu saskaņā ar V panta 1.punkta “a” apakšpunktu, nevar tikt izmantots agrāk par to dienu, kad izbeidzas I panta 3.punktā noteiktais īpašo tiesību piemērošanas termiņš.
Papildus
Tākā forumos bieži nākas atsaukties uz šo likumu un "http://www.likumi.lv/doc.php?id=1334", kur tam jābūt, bet bieži nestrādā, un es te to daļu iekopēju.
03.02.2000. likums "Par Vispasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) līgumu par autortiesībām" ("LV", 53/54 (1964/1965), 17.02.2000.) [spēkā ar 17.02.2000.]
Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:
Par Vispasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) līgumu par autortiesībām
1.pants. 1996.gada 20.decembrī Ženēvā apstiprinātais Vispasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) līgums par autortiesībām (turpmāk — Līgums) un tā pielikums — Kopīgais paziņojums (turpmāk — Pielikums) ar šo likumu tiek pieņemti un apstiprināti.
2.pants. Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu izsludināms Līgums un Pielikums angļu valodā un to tulkojums latviešu valodā.
3.pants. Līgums un Pielikums stājas spēkā Līguma 21.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un par to Ārlietu ministrija paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Likums Saeimā pieņemts 2000.gada 3.februārī. Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga Rīgā 2000.gada 17.februārī
Vispasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) līgums par autortiesībām Apstiprināts diplomātiskajā konferencē 1996.gada 20.decembrī, Ženēvā
Saturs
Preambula
1.pants. Saistība ar Bernes konvenciju
2.pants. Autortiesību aizsardzības apjoms
3.pants. Bernes konvencijas 2.-6.panta piemērošana
4.pants. Datorprogrammas
5.pants. Datu apkopojumi (datu bāzes)
6.pants. Izplatīšanas tiesības
7.pants. Iznomāšanas tiesības
8.pants. Komunicēšanās ar publiku
9.pants. Fotogrāfisku darbu aizsardzības termiņš
10.pants. Ierobežojumi un izņēmumi
11.pants. Saistības attiecībā uz tehniskajiem līdzekļiem
12.pants. Saistības attiecībā uz informāciju par tiesību pārvaldījumu
13.pants. Piemērošana laika ziņā
14.pants. Tiesību īstenošanas kārtība
15.pants. Asambleja
16.pants. Starptautiskais birojs
17.pants. Tiesības kļūt par šā līguma dalībnieci
18.pants. Tiesības un saistības, ko nosaka šis līgums
19.pants. Līguma parakstīšana
20.pants. Līguma stāšanās spēkā
21.pants. Datums, ar kuru līgums kļūst saistošs tā dalībniecēm
22.pants. Atrunu nepieļaujamība attiecībā uz šo līgumu
23.pants. Līguma denonsēšana
24.pants. Līguma valodas
25.pants. Depozitārijs
Preambula
Līgumslēdzējas valstis,
Vēlēdamās, lai literāro un mākslas darbu autoru tiesību aizsardzība tiktu tālāk attīstīta un turpināta iespējami efektīvā un vienotā veidā,
Atzīstot, ka ir nepieciešams pieņemt jaunus starptautiskus noteikumus un precizēt zināmu spēkā esošo noteikumu interpretāciju, lai nodrošinātu adekvātus risinājumus problēmām, ko rada jaunie ekonomiskie, sociālie, kultūras un tehnikas sasniegumi,
Atzīstot informātikas un komunikāciju tehnoloģijas attīstības un savstarpējās tuvināšanās lielo ietekmi uz literāro un mākslas darbu radīšanu un izmantošanu,
Uzsverot to, ka autortiesību aizsardzībai ir ļoti liela nozīme literārās un mākslinieciskās jaunrades stimulēšanā,
Atzīstot, ka ir nepieciešams saglabāt līdzsvaru starp autoru tiesībām un plašākas sabiedrības interesēm, īpaši izglītības un pētniecības jomā, kā arī attiecībā uz informācijas pieejamību, kā tas atspoguļots Bernes konvencijā,
Vienojas par turpmāko:
1.pants
Saistība ar Bernes konvenciju
(1) Atbilstoši Bernes konvencijas par literāro un mākslas darbu aizsardzību 20.pantam Vispasaules intelektuālā īpašuma organizācijas līgums par autortiesībām apstiprināts 1996.gada 20.decembrī Ženēvā (turpmāk — līgums) ir īpaša vienošanās starp līgumslēdzējām valstīm, kuras ir ar minēto konvenciju izveidotās Savienības dalībvalstis. Šis līgums nekādā ziņā nav saistīts ar citiem līgumiem, izņemot Bernes konvenciju, un tas arī neietekmē nekādas tiesības un pienākumus, ko nosaka citi līgumi.
(2) Šā līguma noteikumi nesašaurina saistības, kādas līgumslēdzējām valstīm ir citai pret citu saskaņā ar Bernes konvenciju par literāro un mākslas darbu aizsardzību.
(3) Termins "Bernes konvencija" turpmāk šajā līgumā ir attiecināts uz Bernes konvencijas par literāro un mākslas darbu aizsardzību 1971.gada 24.jūlija Parīzes aktu.
(4) Līgumslēdzējas valstis ievēro Bernes konvencijas 1.-21.pantu un pielikumu.
2.pants
Autortiesību aizsardzības apjoms
Autortiesību aizsardzība attiecas uz izpausmi, nevis uz idejām, procesiem, darbības metodēm vai matemātiskām koncepcijām kā tādām.
3.pants
Bernes konvencijas 2.-6.panta piemērošana
Līgumslēdzējas valstis, ievērojot attiecīgos grozījumus, piemēro Bernes konvencijas 2.-6.panta noteikumus attiecībā uz šajā līgumā paredzēto aizsardzību.
4.pants
Datorprogrammas
Atbilstoši Bernes konvencijas 2.pantam datorprogrammas tiek aizsargātas kā literārie darbi. Šī aizsardzība piemērojama datorprogrammām, lai kāds būtu to izpausmes veids vai forma.
5.pants
Datu apkopojumi (datu bāzes)
Datu vai citu materiālu apkopojumi jebkurā formā, kuri atlases vai satura sakārtojuma ziņā uzskatāmi par intelektuāliem jaunrades darbiem, tiek aizsargāti kā tādi. Šī aizsardzība neattiecas uz pašiem datiem vai materiāliem, un tā neietekmē nekādas autortiesības, kas ir spēkā attiecībā uz apkopojumā ietvertajiem datiem vai materiāliem.
6.pants
Izplatīšanas tiesības
(1) Literāro un mākslas darbu autoriem ir ekskluzīvas tiesības dot atļauju padarīt sabiedrībai pieejamus savu darbu oriģinālus un kopijas, tos pārdodot vai citādā veidā nododot tālāk savas īpašumtiesības.
(2) Nekas no šajā līgumā paredzētā neietekmē līgumslēdzēju valstu brīvību pieņemt noteikumus, ja tādi vispār nepieciešami, saskaņā ar kuriem šā panta pirmajā daļā minēto tiesību izbeigšanās piemērojama pēc tam, kad ar autora atļauju darba oriģināls vai kopija pirmo reizi pārdoti vai īpašumtiesības uz tiem nodotas tālāk citādā veidā.
7.pants
Iznomāšanas tiesības
(1) Autoriem, kuri radījuši:
(i) datorprogrammas;
(ii) kinematogrāfiskus darbus un
(iii) darbus, kas ietverti fonogrammās
kā tas noteikts attiecīgās līgumslēdzējas valsts normatīvos aktos, ir ekskluzīvas tiesības dot atļauju komerciālos nolūkos iznomāt sabiedrības vajadzībām savu darbu oriģinālus vai kopijas.
(2) Šā panta pirmā daļa neattiecas uz:
(i) datorprogrammām, kad šīs programmas kā tādas nav nomas pamatobjekts, un
(ii) kinematogrāfiskiem darbiem, izņemot gadījumus, kad noma komerciālos nolūkos var izraisīt šo darbu plašu kopēšanu, tādējādi nodarot kaitējumu ekskluzīvajām reproducēšanas tiesībām.
(3) Neatkarīgi no šā panta pirmās daļas noteikumiem līgumslēdzēja valsts, kurā 1994.gada 15.aprīlī bija spēkā un vēl joprojām ir spēkā kārtība, kas paredz taisnīgu atlīdzību autoriem, ja tiek iznomātas fonogrammās ietverto viņu darbu kopijas, var saglabāt šo kārtību ar noteikumu, ka fonogrammās ietverto darbu iznomāšana komerciālos nolūkos neradīs būtisku kaitējumu autoru ekskluzīvajām reproducēšanas tiesībām.
8.pants
Komunicēšanās ar publiku
Nepārkāpjot Bernes konvencijas 11(1)(ii), 11bis(1)(i) un (ii), 11ter(1)(ii), 14(1)(ii) un 14bis(1) panta noteikumus, literāro un mākslas darbu autoriem ir ekskluzīvas tiesības atļaut komunicēt ar publiku raidot savus darbus pa vadiem vai ēterā, arī padarīt šos darbus pieejamus sabiedrībai tādā veidā, ka sabiedrības locekļi var tos izmantot jebkurā vietā un laikā pēc katra individuālas izvēles.
9.pants
Fotogrāfisku darbu aizsardzības termiņš
Attiecībā uz fotogrāfiskiem darbiem līgumslēdzējas valstis nepiemēro Bernes konvencijas 7 (4) panta noteikumus.
10.pants
Ierobežojumi un izņēmumi
(1) Līgumslēdzējas valstis var savos normatīvos aktos paredzēt ierobežojumus vai izņēmumus attiecībā uz tiesībām, kuras literāro un mākslas darbu autoriem noteiktas ar šo līgumu, tajos īpašajos gadījumos, kad tie netraucē darba normālu izmantošanu un nepamatoti nekaitē autora likumīgajām interesēm.
(2) Līgumslēdzējas valstis, piemērojot Bernes konvenciju, jebkurus ierobežojumus vai izņēmumus attiecībā uz tajā paredzētajām tiesībām nosaka vienīgi tajos īpašajos gadījumos, kad tie netraucē darba normālu izmantošanu un nepamatoti nekaitē autora likumīgajām interesēm.
11.pants
Saistības attiecībā uz tehniskajiem līdzekļiem
Līgumslēdzējas valstis nodrošina pienācīgu tiesisko aizsardzību un efektīvus juridiskos mehānismus, lai neļautu apiet esošos tehniskos līdzekļus, ko izmanto autori, īstenodami savas tiesības saskaņā ar šo līgumu un Bernes konvenciju, un kas attiecībā uz autoru darbiem ierobežo jebkuru rīcību, kuru nav atļāvis konkrētais autors vai kuru nepieļauj likums.
12.pants
Saistības attiecībā uz informāciju par tiesību pārvaldījumu
(1) Līgumslēdzējas valstis nodrošina pienācīgus un efektīvus juridiskos mehānismus pret ikvienu personu, kura apzināti veic kādu no turpmākminētajām darbībām, ja persona zina vai tai, ņemot vērā civiltiesību aktus, būtu jāzina, ka šī darbība var izraisīt, padarīt iespējamu, veicināt vai slēpt jebkuru šajā līgumā vai Bernes konvencijā noteikto tiesību pārkāpumu, proti:
(ii) bez atļaujas izdzēš vai sagroza jebkuru elektronisko informāciju par tiesību pārvaldījumu;
(iii) bez atļaujas izplata, importē izplatīšanas nolūkos, pārraida vai izziņo sabiedrībai darbus vai darbu kopijas, zinot, ka elektroniskā informācija par tiesību pārvaldījumu ir bez atļaujas izdzēsta vai sagrozīta.
(2) Šā panta izpratnē "informācija par tiesību pārvaldījumu" ir tāda informācija, kas identificē darbu, darba autoru, personu, kurai ir jebkādas tiesības uz darbu, vai informācija par darba izmantošanas noteikumiem un apstākļiem, kā arī jebkuri skaitļi vai kodi, kas ietver šādu informāciju, ja jebkuri šādi informācijas elementi pievienoti darba eksemplāram vai parādās darbam komunicējot ar publiku.
13.pants
Piemērošana laika ziņā
Līgumslēdzējas valstis piemēros Bernes konvencijas 18.panta noteikumus attiecībā uz visu veidu aizsardzību, ko nosaka šis līgums.
14.pants
Tiesību īstenošanas kārtība
(1) Līgumslēdzējas valstis apņemas atbilstoši savām tiesību sistēmām veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šā līguma piemērošanu.
(2) Līgumslēdzējas valstis nodrošina, lai šo valstu normatīvos aktos būtu paredzēta tāda tiesību īstenošanas kārtība, kas dotu iespēju efektīvi rīkoties jebkura šajā līgumā noteikto tiesību pārkāpuma gadījumā, tajā skaitā veikt steidzamus pasākumus pārkāpumu novēršanai un pasākumus jebkuru iespējamo turpmāko pārkāpumu nepieļaušanai.
15.pants
Asambleja
(1) (a) Līgumslēdzējas valstis izveido asambleju.
(b) Katru līgumslēdzēju valsti asamblejā pārstāv viens delegāts, kuram var palīdzēt vietnieki, padomnieki un eksperti.
© Katras delegācijas izdevumus sedz tā līgumslēdzēja valsts, kura apstiprinājusi šo delegāciju, Asambleja var lūgt Vispasaules intelektuālā īpašuma organizāciju (turpmāk WIPO) sniegt finansiālu palīdzību, lai veicinātu to līgumslēdzēju valstu delegāciju piedalīšanos, kuras atbilstoši ANO Ģenerālās Asamblejas iedibinātajai praksei tiek uzskatītas par jaunattīstības valstīm vai kurās noris pāreja uz tirgus ekonomiku.
(2) (a) Asambleja izskata jautājumus, kas saistīti ar šā līguma uzturēšanu spēkā un attīstību, kā arī tā piemērošanu un darbību.
(b) Asambleja pilda funkciju, kas tai noteikta 17(1) pantā attiecībā uz zināmu starpvalstu organizāciju uzņemšanu par šā līguma dalībniecēm.
© Asambleja lemj par diplomātisko konferenču sasaukšanu šā līguma pārskatīšanai un dod WIPO ģenerāldirektoram nepieciešamos norādījumus par šādas diplomātiskās konferences sagatavošanu.
(3)(a) Katrai līgumslēdzējai pusei, ja tā ir valsts, pieder viena balss, un tā balso tikai savā vārdā.
(b) Katra līgumslēdzēja puse, ja tā ir starpvalstu organizācija, var piedalīties balsošanā savu dalībvalstu vietā, un tai piederošo balsu skaits ir vienāds ar attiecīgās organizācijas dalībvalstu — šā līguma dalībnieču — skaitu. Neviena šāda starpvalstu organizācija nevar piedalīties balsošanā, ja kāda no tās dalībvalstīm pati īsteno balsstiesības, un otrādi.
(4) Asambleja pulcējas kārtējā sesijā reizi divos gados pēc WIPO ģenerāldirektora sasaukuma.
(5) Asambleja pieņem pati savus kārtības noteikumus, arī par ārkārtas sesiju sasaukšanu, prasībām attiecībā uz kvorumu un — atbilstoši šā līguma noteikumiem — par dažāda veida lēmumu pieņemšanai nepieciešamo balsu vairākumu.
16.pants
Starptautiskais birojs
WIPO Starptautiskais birojs veic administratīvus uzdevumus, kas saistīti ar šo līgumu.
17.pants
Tiesības kļūt par šā līguma dalībnieci
(1) Ikviena WIPO dalībvalsts var kļūt par šā līguma dalībnieci.
(2) Asambleja ar savu lēmumu var uzņemt par šā līguma dalībnieci jebkuru starpvalstu organizāciju, kura paziņo, ka ir kompetenta šajā līgumā ietvertajos jautājumos, ka tai šajā jomā ir savi, šīs organizācijas dalībvalstīm saistoši normatīvie akti un ka tā saskaņā ar saviem iekšējās kārtības noteikumiem ir attiecīgi pilnvarota kļūt par šā līguma dalībnieci.
(3) Eiropas Kopiena, ja tā iesniedz šā panta iepriekšējā daļā minēto paziņojumu diplomātiskajai konferencei, kura apstiprinājusi šo līgumu, var kļūt par šā līguma dalībnieci.
18.pants
Tiesības un saistības, ko nosaka šis līgums
Ja šajā līgumā nav nekādu specifisku noteikumu, kas paredzētu citādi, katrai līgumslēdzējai pusei ir visas tiesības un tā uzņemas visas saistības, ko nosaka šis līgums.
19.pants
Līguma parakstīšana
Ikviena WIPO dalībvalsts un Eiropas Kopienas dalībvalsts var parakstīt šo līgumu līdz 1997.gada 31.decembrim
20.pants
Līguma stāšanās spēkā
Šis līgums stājas spēkā trīs mēnešus pēc tam, kad WIPO ģenerāldirektoram nodoti glabāšanā 30 valstu ratifikācijas vai pievienošanās dokumenti.
21.pants
Datums, ar kuru līgums kļūst saistošs tā dalībniecēm
Šis līgums kļūst saistošs:
(i) 20.pantā minētajām 30 valstīm — dienā, kad šis līgums stājas spēkā;
(ii) jebkurai citai valstij — pēc trim mēnešiem no dienas, kad šī valsts nodevusi savu dokumentu glabāšanā WIPO ģenerāldirektoram;
(iii) Eiropas Kopienai - pēc trim mēnešiem no ratifikācijas vai pievienošanās dokumenta iesniegšanas dienas, ja dokuments nodots glabāšanā pēc tam, kad šis līgums stājies spēkā saskaņā ar 20.pantu, vai arī pēc trim mēnešiem no šā līguma spēkā stāšanās dienas, ja dokuments nodots glabāšanā pirms līguma stāšanās spēkā;
(iv) Jebkurai citai starpvalstu organizācijai, kas uzņemta par šā līguma dalībnieci — pēc trim mēnešiem no dienas, kad pievienošanās dokuments nodots glabāšanā.
22.pants
Atrunu nepieļaujamība attiecībā uz šo līgumu
Attiecībā uz šo līgumu nav pieļaujamas nekādas atrunas.
23.pants
Līguma denonsēšana
Jebkura līgumslēdzēja puse var šo līgumu denonsēt, iesniedzot attiecīgu WIPO ģenerāldirektoram adresētu paziņojumu. Jebkura denonsācija stājas spēkā pēc gada no dienas, kad WIPO ģenerāldirektors saņēmis paziņojumu.
24.pants
Līguma valodas
(2) Šis līgums ir parakstīts vienā eksemplārā angļu, arābu, franču, krievu, ķīniešu un spāņu valodā, un visi teksti minētajās valodās ir vienlīdz autentiski.
(3) Pēc ieinteresētās puses lūguma un pēc konsultācijām ar visām ieinteresētajām pusēm WIPO ģenerāldirektors apstiprina oficiālu tekstu jebkurā citā valodā, kura nav minēta šā panta pirmajā daļā. Šīs daļas izpratnē "ieinteresētā puse" ir jebkura WIPO dalībvalsts, uz kuras oficiālo valodu vai valodu, kas ir viena no tās oficiālajām valodām, attiecas minētais lūgums, kā arī Eiropas Kopiena un jebkura cita starpvalstu organizācija, kas var kļūt par šā līguma dalībnieci, ja minētais lūgums attiecas uz vienu no šādas organizācijas oficiālajām valodām.
25.pants
Depozitārijs
WIPO ģenerāldirektors ir šā līguma depozitārijs.
Kopīgais paziņojums attiecībā uz Vispasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) autortiesību līgumu Apstiprināts diplomātiskajā konferencē 1996.gadā 20.decembrī, Ženēvā
Attiecībā uz 1.(4) pantu
Reproducēšanas tiesības, kas noteiktas Bernes konvencijas 9.pantā, un izņēmumos, kurus pieļauj šis pats pants, var pilnībā piemērot attiecībā uz digitālo vidi, īpaši uz digitālā formā ietvertu darbu. Tiek uzskatīts, ka Bernes konvencijas 9.panta izpratnē aizsargāta, digitālā formā ietverta darba uzglabāšana elektroniskā iekārtā atzīstama par reproducēšanu.
Attiecībā uz 3.pantu
Tiek izskatīts, ka piemērojot šā līguma 3.pantu, Bernes konvencijas 2.-6.pantā lietots termins "Savienības valstis" tiks saprasts tā, it kā tas attiektos uz šā līguma dalībvalsti, ja minētos Bernes konvencijas pantus piemēros attiecībā uz šajā līgumā noteikto aizsardzību. Tiek arī uzskatīts, ka minētajos Bernes konvencijas pantos lietotais termins "pie Savienības nepiederoša valsts" tādos pašos gadījumos tiks saprasts tā, it kā tas attiektos uz valsti, kura nav šā līguma dalībvalsts, un ka Bernes konvencijas 2(, 2bis(2), 3.,4. un 5.pantā lietotais termins "šī konvencija" tiks saprasts tā, it kā tas attiektos gan uz Bernes konvenciju, gan uz šo līgumu. Visbeidzot, tiek uzskatīts, ka Bernes konvencijas 3.-6.pantā lietotais termins "Savienības valsts pilsonis", ja šos pantus piemēro šim līgumam attiecībā uz starpvalstu organizāciju, kura ir šā līguma dalībniece, nozīmē jebkuras tādas valsts pilsoni, kura ir konkrētās starpvalstu organizācijas dalībvalsts.
Attiecībā uz 4.pantu
Noteikumi par datorprogrammu aizsardzības apjomu, kas reglamentēti šā līguma 4.pantā, kurš lasāms kontekstā ar 2.pantu, atbilst Bernes konvencijas 2.pantam un ir līdzvērtīgi attiecīgajiem līguma par ar tirdzniecību saistītiem intelektuālā īpašuma jautājumiem (TRIPS) noteikumiem.
Attiecībā uz 5.pantu
Noteikumi par datu apkopojumu (datu bāzu) aizsardzības apjomu, kas reglamentēti šā līguma 5.pantā, kurš lasāms kontekstā ar 2.pantu, atbilst Bernes konvencijas 2.pantam un ir līdzvērtīgi attiecīgajiem līguma par ar tirdzniecību saistītiem intelektuālā īpašuma jautājumiem (TRIPS) noteikumiem.
Attiecībā uz 6. un 7.pantu
Šajos pantos lietotie termini "kopijas" un "oriģināls un kopijas", ja tie apzīmē šajos pantos noteikto izplatīšanas tiesību un iznomāšanas tiesību objektus, attiecas vienīgi uz fiksētiem eksemplāriem, kurus var laist apgrozībā kā taustāmus priekšmetus.
Attiecībā uz 7.pantu
Tiek uzskatīts, ka pienākumi, ko nosaka 7.(1) pants, neprasa, lai līgumslēdzēja valsts nodrošinātu ekskluzīvas komerciālās iznomāšanas tiesības autoriem, kuriem saskaņā ar attiecīgās līgumslēdzējas valsts normatīviem aktiem nav piešķirtas tiesības attiecībā uz fonogrammām. Tiek uzskatīts, ka šis pienākums atbilst līguma par ar tirdzniecību saistītiem intelektuālā īpašuma jautājumiem (TRIPS) 14(4) panta noteikumiem.
Attiecībā uz 8.pantu
Tiek uzskatīts, ka tīri fiziska tādu iekārtu nodrošināšana, kuras dod iespēju komunicēt ar publiku vai ar kurām tiek īstenota komunicēšana ar publiku šā līguma vai Bernes konvencijas izpratnē nav uzskatāma par pašu komunicēšanu ar publiku. Tiek arī uzskatīts, ka nekas no 8.pantā minētā nekavē līgumslēdzēju valsti piemērot 11. bis (2) pantu.
Attiecībā uz 10.pantu
Tiek uzskatīts, ka 10.panta noteikumi ļauj līgumslēdzējai valstij izstrādāt tālāk un attiecīgi piemērot digitālajai videi savos normatīvos aktos noteiktos ierobežojumus un izņēmumus, kuri saskaņā ar Bernes konvenciju atzīstami par pieņemamiem. Tāpat jāsaprot, ka šie noteikumi ļauj līgumslēdzējām valstīm izstrādāt jaunus izņēmumus un ierobežojumus, kuri ir piemēroti digitālo tīklu videi.
Tiek arī uzskatīts, ka 10.(2) panta noteikumi nedz sašaurina, nedz arī paplašina Bernes konvencijā pieļauto ierobežojumu un izņēmumu piemērošanas apjomu.
Attiecībā uz 12.pantu
Tiek uzskatīts, ka šajā pantā minētā frāze "jebkuru šajā līgumā vai Bernes konvencijā noteikto tiesību pārkāpums" attiecas gan uz ekskluzīvajām tiesībām, gan arī uz tiesībām saņemt atlīdzību.
Tiek arī uzskatīts, ka līgumslēdzējas valstis neizmantos šo pantu tādā nolūkā, lai izstrādātu vai īstenotu tiesību pārvaldījuma sistēmas, kuru rezultātā tiktu noteiktas formalitātes, kas nav pieļaujamas atbilstoši Bernes konvencijai vai šim līgumam, jo liedz brīvu preču kustību vai traucē šajā līgumā noteikto tiesību izmantošanu.
Desmit gadi (10 gadi) ir atrunāti Bernes konvecijā,
pēc kura jebkurš softs kļūst brīvs
http://www.autornet.lv/tiesibas/ligumi/berne.php#4
...
1.pants
[Savienības dibināšana]
Valstis, uz kurām attiecas šī konvencija, izveido Savienību, lai aizsargātu autora tiesības uz viņu literārajiem un mākslas darbiem.
...
...
PIELIKUMS
I pants
Jaunattīstības valstīm pieejamās īpašās tiesības: 1. Atsevišķu īpašu tiesību iespējamība; paziņojums. 2. Paziņojuma darbības termiņš. 3. Jaunattīstības valsts statusa izbeigšanās. 4. Kopiju krājumi. 5. Paziņojumi attiecībā uz atsevišķām teritorijām. 6. Ierobežojumi attiecībā uz ekvivalentu aizsardzību.
Jebkura valsts, kura saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas pieņemto praksi tiek atzīta par jaunattīstības valsti un kura ratificē šo aktu vai pievienojas šim aktam, kura neatņemama sastāvdaļa ir šis pielikums, ja tā, ņemot vērā savu ekonomisko stāvokli, kā arī sociālās un kultūras vajadzības, neuzskata, ka tuvākajā laikā spēs nodrošināt visu šajā aktā paradzēto tiesību aizsardzību, var - vai nu iesniedzot paziņojumu, kas tiek nodots glabāšanā ģenerāldirektoram vienlaikus ar ratifikācijas vai pievienošanās dokumentu, vai arī, ievērojot V panta 1.punkta “c” apakšpunkta noteikumus, jebkurā laikā pēc tam - paziņot, ka tā izmantos II pantā paredzētās īpašās tiesības vai III pantā paredzētās īpašības tiesības, vai arī abas minētās īpašas tiesības. Šī valsts arī var vietā, lai izmantotu II pantā paredzētās īpašās tiesības, sniegt paziņojumu saskaņā ar V panta 1.punkta “a” apakšpunktu. (a) Jebkurš 1.punktā minētais paziņojums, kas sniegts, kamēr vēl nav pagājuši desmit gadi kopš dienas, kad stājas spēkā 1. - 21.pants un šis pielikums, saskaņā ar 28.panta 2.punktu ir spēkā līdz desmit gadu perioda beigām. Jebkuru šādu paziņojumu var pilnībā vai daļēji atjaunot katrā turpmākajā desmit gadu periodā, ja attiecīgs iesniegums tiek nodots glabāšanā ģenerāldirektoram ne agrāk kā piecpadsmit mēnešus un ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms kārtējā desmit gadu perioda izbeigšanas. Jebkurš 1.punktā minētais paziņojums, kas sniegts pēc tam, kad pagājuši desmit gadi kopš dienas, kad stājies spēkā 1. - 21.pants un šis pielikums, saskaņā ar 28.panta 2.punktu ir spēkā līdz kārtējā desmit gadu perioda beigām. Jebkurš šāds paziņojums var tikt atjaunots, kā to paredz “a” apakšpunkta otrais teikums. Jebkura Savienības valsts, kura vairs netiek atzīta par piederošu pie 1.punktā minētajām jaunattīstības valstīm, nav tiesīga atjaunot savu paziņojumu, kā tas paredzēts 2.punktā, un neatkarīgi no tā, vai šī valsts oficiāli atsauc vai neatsauc savu paziņojumu, tai vairs nav atļauts izmantot 1.punktā minētās īpašās tiesības pēc kārtējā desmit gadu perioda izbeigšanās vai arī pēc tam, kad pagājuši trīs gadi, kopš šī valsts vairs netiek atzīta par jaunattīstības valsti,- piemērojams ir tas laika periods, kurš izbeidzas vēlāk. Ja tajā laikā, kad izbeidzas saskaņā ar 1. un 2.punktu sniegtā paziņojuma spēks, vēl ir krājumā kopijas, kas izgatavotas, pamatojoties uz atbilstoši šim pielikumam izsniegtu licenci, šo kopiju izplatīšanu var turpināt, līdz to krājumi ir izsīkuši. Jebkura valsts, kurai ir saistoši šā akta noteikumi un kura saskaņā ar 31.panta 1.punktu ir nodevusi glabāšanā ratifikācijas vai pievienošanās dokumentā ietvertu paziņojumu par šā akta piemērošanu attiecībā uz atsevišķu teritoriju, kuras stāvokli var atzīt par analoģisku 1.punktā minēto valstu stāvoklim, var attiecībā uz šo teritoriju sniegt 1.punktā minēto iesniegumu par paziņojuma atjaunošanu. Kamēr šāds paziņojums vai iesniegums ir spēkā, šā pielikuma noteikumi tiek piemēroti attiecībā uz paziņojumā vai iesniegumā norādīto teritoriju. (a) Fakts, ka kāda valsts izmanto jebkuru no 1.punktā minētajām īpašām tiesībām, nenozīmē to, ka šajā valstī radītajiem darbiem cita valsts drīkstētu piešķirt mazāka apjoma aizsardzību nekā tā aizsardzība, kas jāpiešķir saskaņā ar 1. - 21.pantu. 30.panta 2.punkta “b” apakšpunkta otrajā teikumā paradzētās tiesības piemērot ekvivalentu aizsardzību darbiem, kas radīti valstī, kura sniegusi paziņojumu saskaņā ar V panta 1.punkta “a” apakšpunktu, nevar tikt izmantots agrāk par to dienu, kad izbeidzas I panta 3.punktā noteiktais īpašo tiesību piemērošanas termiņš.
Papildus
Abonēt:
Ziņas (Atom)