Biju palaidis garām...
sestdiena, 2011. gada 20. augusts
ceturtdiena, 2011. gada 7. aprīlis
Googles patentu bizness
"Google ir izteikusi vēlmi iegādāties kompānijas Nortel patentu portfeli (~6000 patentu). Orientējošā summa $900 miljoni. ..."
1 patents (idiāli – ja tas darbojas 10 gadi, bet realitātē var būt daži (desmit) mēneši)= $150 000
Jau labu laiku novēroju, ka jaunos softos iekļauj 10 gadus vecus patentus par kuriem vairs nav jāmaksā. Un pat Linux tika pie labu fontu kolekcijas tika pateicoties 10 gadu patentu noilguma slieksnim. Bet pašlaik iet cīņa par pāris gadiem, bet arī jāsaprot ka patentu piesātinājums jau ir sasniegts un šis būs kārtējais ekonomiskais burbulis, kurš plīst pēc 10 gadiem kā modinātājs kas zvana noteiktā laikā. Windows XP var lietot pa brīvu, kā arī visus patentus, bet parastiem cilvēkiem par to ir tumša bilde, tāpat kā man, jo lielākai daļai ir jāiegulda milzu enerģija lai visu to sagremotu un efektīvi izmantotu. Pat ja izveidotu patentu lietošanas karti, un analoģisku patentu ceļus, un tos iekrāsotu atkarīgi no cenas – zaļš = Free, dzeltens = $1 , orandžs = $1000, sarkans ja vairāk pa $1000 – tā būtu lieliska INFOGRAFIKA un arī super liela.
otrdiena, 2011. gada 8. februāris
Kas notiek ar "robotautoriem"
piektdiena, 2011. gada 4. februāris
Google vs Microsoft
Sapnis iesaka ...
otrdiena, 2011. gada 1. februāris
Cūku patentēšana
Монсанто — Патент на свиней
Monsanto — Patent For a Pig
Monsanto - patents uz cūkām
trešdiena, 2010. gada 22. decembris
Ievērojami krievu rakstnieki ir pret bezmaksas licenci
No šī saita, bet tagad ir Error 404 ...
Видные российские писатели выступают против свободных лицензий
К концу этого года должны быть одобрены поправки в четвёртую часть ГК РФ. Многие писатели одобряют данные поправки, но их смущает такое понятие как "свободная лицензия". Поэтому видные российские деятели искусства написали открытое письмо Дмитрию Анатольевичу Медведеву. Данное письмо уже подписали: Агриппи́на Арка́дьевна Донцо́ва, Андре́й Вади́мович Макаре́вич, Андре́й Серге́евич Михалко́в-Кончало́вский и другие.
Тем временем, был введён 1% налог на различные носители информации — флэшки, диски, телефоны с памятью т.д., а также планируется расширить данный налог на принтеры, компьютеры и электронные книги. Зато в середине 2010 года посол Creative Commons в России — голландец Сиб Грёневельд не смог решить 12 противоречий между лицензий Creative Commons и четвёртой статьёй ГК РФ и покинул РФ. Между тем, крупнейшая в мире электронная энциклопедия — Википедия, распространяет свой контент под CC-BY-SA v.3.0, на jamendo.com исполнители выкладывают свои треки под Creative Commons, LAL и т.д. Данные для игрового ПО под GNU/Linux зачастую имеют лицензию Creative Commons или GPL, а документация к ПО распространяется под GNU FDL.
Tulkots:
Ievērojami krievu rakstnieki ir pret bezmaksas licenci
No Linux.org.ru: Ziņas Autors: sakņu MSK
Šis ieraksts, piemēram, viens lietotājs
Līdz šā gada beigām jābūt apstiprinātam grozījumus ceturto daļu Civilkodeksa. Daudzi rakstnieki ir atbalstījusi šos grozījumus, bet tie ir grūti orientēties tāda lieta kā "bezmaksas licenci". Tāpēc svarīga Krievijas mākslinieki rakstiskas atklātu vēstuli Dmitry Medvedev. Šī vēstule ir parakstījuši: Agrippina Arkad'evna Dontsova Andrejs V. Makarevich Andrejs Mihalkovs-Konchalovsky un citi.
Pa to laiku, tika ieviesta attiecībā uz 1% nodoklis par dažādiem plašsaziņas līdzekļu - flash diski, diski, telefoni ar atmiņu, utt, un ir plānots paplašināt šo nodokli printeri, datoru un elektroniskās grāmatas. Bet mid-2010 vēstnieks Creative Commons Krievijā - Holandiešu SIB Greneveld spējis atrisināt pretrunas starp 12 Creative Commons licences un ceturto Civilkodeksa pantu un pa kreisi, Krievijas Federācija. Tikmēr pasaules lielākā elektronisko enciklopēdiju - Vikipēdija izplata tajā esošo saturu CC-BY-v.3.0 SA, pēc jamendo.com mākslinieki izplatīšanos viņu dziesmas ar Creative Commons, LAB, uc Datus, lai spēļu programmatūru saskaņā ar GNU / Linux bieži ir Creative Commons licenci vai GPL, kā arī dokumentāciju programmatūras, ko izplata saskaņā ar GNU FDL.
svētdiena, 2010. gada 10. oktobris
Autortiesību rašanās, statuss un nākotne !?
Citāts:
Autortiesību rašanās, statuss un nākotne (?)
Lekcija Gētes institūtā Rīgā
24.2.2010.
Dr. Till Kreutzer,
Advokāts i.e. , redaktors iRights.info
Seite 2
Attīstība: autortiesību nozīmes maiņa un reformas
Analīze: tēzes par autortiesību situāciju
Situācijas konstatācija: autortiesību nepareizas attīstības piemēri
Iespējamais risinājums: uz funkcijām orientēta duālisma modelis
.... skatīt: TE(no kā tulkots)
Bet iebridu, tur, lasot rakstu:
"Autortiesību likums ir novecojis" – saruna ar Tilu Kreiceru
Citāts:
Vācijas autortiesību likums nav gatavs digitālā laikmeta izaicinājumiem. Tā katrā gadījumā uzskata Tils Kreicers. Advokāts un tīmekļa vietnes iRights.info darbinieks aicina sekot fundamentāli jauniem principiem, pievēršoties arī lietotāju interesēm.
ceturtdiena, 2010. gada 16. septembris
Bilžu izmantošana par velti.
Autors: Aneke Čilinskis
flickr.com man diezko nepatīk, jo tur ir license, lai bildi izmantotu kā vēlos.
- Kristaps Lazdahttp://www.flickr.com/groups/creative_commons-_fre… - šīs bildes iekš flickr vari izmantot
- nu nav tur ko izvēlēties, ja godīgi. Vajag foršu bildi piekš mašīnu majaslapas ar dabu vai ko, bet tur pārsvarā tikai veclaicīgie mēsli atrodami. Būs vien no kautvai top gear video jāizgriež kāda bilde, ceru ka neņems ļaunā
-
- No tā paša deviantart nevar ņemt? Ja jau autors ir atļāvis bildes "download", tad jau viss ir legāli. Bet man šķiet, ka visas foto ko redzi iekš tevianta ir zem CC.
- Ja es pareizi atceros, ja bildi nav atlauts izmantot publiski, tad zem tas ir logo CC
- Jurij, ja ir CreativeCommons licenze uzlikta, tad bildi VAR izmantot, tieši tam tas licenzes veids ir domāts. Reāli neko nevajag saskaņot ar bildes autoru, vajag tikai atsauci
-
- http://istockphoto.com ir katru nedēļu pa 1-4 bildēm bez maksa + 2-4 arī vektorgrafikas
- dreamstime.com reģistrēti lietotāji var nolādēt 10 vai 20 bildes no bezmaksas kategorijas neko nemaksājot. Lai gan tā maksa ir niecīga lai uz tās ekonomēt...
Vēl ir šis:
http://www.texturemate.com/ - kā no flickr.com var dabūt/ nokopēt tās bildes...? klasiskais labais taustiņš un save as nedarbojas. Tikko speciāli piereģistrējos tur lai dabūtu pāris bildes bet pagaidām bez rezultātiem
- Ja tavai lapai būs 1000 unikālie mēnesī, ticu, ka nevienam no tiem neraustīs, kas ir dizaina avots...
-
- who fu**in' cares? Tā pat daļa materiālu nāk no Indijas, kur ir lētais darba spēks šajā jomā...Lai labāk photobucket un kā arī citi šāda veida servisi, samakā paši par bildēm, ko sper no sociālajiem tīkliem...
-
-
kā neievēro!?
atsauces tak liek!
trešdiena, 2010. gada 15. septembris
Steal This Film II

Nosper šo filmu II - Спизди этот фильм. II Часть 2.
Filma ir par autortiesības būtību, un labs citāts:
"Prāta terorisms - tas, kas faktiski uztur dažādas koncepcijas kā intelektuālus īpašumus."
No tejienes komentāriem Pirātisms Latvijā ieteica Raivis Puriņš
Pa tēmu Cīņa ar pirātismu Krievijā, un nešaubos ka tas notiks drīzumā arī Latvijā.
otrdiena, 2010. gada 3. augusts
Programmu un datu ierobežojumu uzlaušana ir legāla
Droši vien katrs no jums ir sastapies ar kādu idiotisku programmas vai datu *lietošanas ierobežojumu:
* tikai ražotāja apstiprinātām lietojumprogrammām,
* nepārrakstāmu DVD disku,
* tikai ar Windows Media Player atskaņojamu video failu,
* nedrukājamu PDF failu u.tml.
Līdz šim kompānijas visos iespējamos veidos skaloja mūsu smadzenes apgalvojot, ka šo ierobežojumu apiešana ir tik pat nelegāla nodarbe kā ielaušanās privātā teritorijā vai zādzība. Tomēr tagad ASV tiesa ir noteikusi, ka šo ierobežojumu apiešana ir pielīdzināma t.s. "godīgajai izmantošana" (fair use), par ko Latvijas Republikas autortiesību likumā runā 19., 20., 21. un 30. pantos.
Tā kā ierobežojumu uzlaušana ir pieļaujama tikai "godīgās izmantošanas" rāmjos, datus vai programmu nedrīkst pārdot (t.i. pārkāpt autora mantiskās tiesības) vai arī izplatīt, nenorādot pirmavotu (t.i. pārkāpt autora tiesības uz saturu). Tomēr datus un programmas jūs varat brīvi kopēt uz citiem saviem (vai draugu) datoriem un iekārtām (t.s. "sadarbspējas panākšanai"). Grūti teikt, kas notiek, ja jūsu draugi ir visā pasaulē un jūs programmu vai datus izplatāt internetā vai vienranga tīklā;-)
Satura izplatīšanas korporācijas ir panākušas to, ka autortiesību likumi kļūst arvien drakoniskāki un to termiņš no sākotnējiem 14 gadiem daudzās valstīs nu jau pārsniedz 100 gadus (Latvijā -- 70 gadi pēc autora nāves). Savukārt tehniskie ierobežojumi nepieļauj darbu "godīgo izmantošanu", ja tos neuzlauž. Tas, ka ASV tiesa ir pierādījusi, ka "godīgā izmantošana" vēl arvien ir spēkā, ir būtisks solis sabiedrības interešu aizstāvībā. Tas arī labi parāda, ka mūsdienu pasaulē autortiesības uz tām balstītie biznesa paņēmieni ir novecojuši, bet ar tiem saistītie tehniskie risinājumi ir tikai stute brūkošai mājai.